APAKŠSTACIJAS ‘’VALMIERA’’ REKONSTRUKCIJA

APAKŠSTACIJAS ‘’VALMIERA’’ REKONSTRUKCIJA

Projekts ir unikāls ar to, ka tā realizācijā tika iesaistītas visas SIA „Latvijas Energoceltnieks” struktūrvienības vienkopus. Lai tiktu pie jaunajām sadalēm, kopnēm un šunta reaktoriem, vispirms bija jādemontē vecās iekārtas, ievērojot visas darba un vides aizsardzības prasības, jārekonstruē no jauna telpas iekārtām, kā arī pēc tam tās jāuzstāda un jāveic specifiskie elektromontāžas darbi. Būvniecības ziņā pēc darba apjoma šis ir viens no lielākajiem pēdējo gadu projektiem, ko ir veicis SIA „Latvijas Energoceltnieks”.


AUSTRUMU – RIETUMU DZELZCEĻU KORIDORA MODERNIZĀCIJA

Darbs pie Austrumu – Rietumu dzelzceļu koridora modernizācijas tika uzsākts 2009. gadā, kad tika noslēgts līgums ar „Thales Rail Signalling Solutions Baltics” pēc AS „Latvijas Dzelzceļš” pasūtījuma. Tas ir viens no pirmajiem nozīmīgākajiem SIA „Latvijas Energoceltnieks” dzelzceļa infrastruktūras projektiem.

Austrumu – Rietumu dzelzceļu koridora modernizācijas ietvaros tika veikti sakaru, signalizācijas, elektroapgādes kabeļu un iekārtu izbūves un uzstādīšanas darbi, ieskaitot kabeļu kanalizācijas tīklu izbūvi un dzelzceļa komunikāciju lauka iekārtu uzstādīšanu dzelzceļa posmā Stende - Ventspils, Naujiene - Indra, Jelgava - Krustpils (kopējais garums 250km).

GĀZES TURBĪNA TEC-2

SIA ‘’Latvijas Energoceltnieks’’ gāzes turbīnas montāžas darbus uzsāka 2011. gada augustā. Koģenerācijas stacija, kas tiek izbūvēta Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas projekta otrajā kārtā, ir energobloks, ko veido General Electric gāzes turbīna, katls utilizators un Siemens tvaika turbīna, kā arī citas palīgiekārtas. Energobloka lietderīgā jauda būs no 380 līdz 420 MWel (atkarībā no apkārtējās vides temperatūras), savukārt siltuma jauda - 270 MWth. Izmantojot daudz efektīvāk kurināmo, jaunajā energoblokā uz vienu siltuma vienību tiks saražots trīs reizes vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim, vienlaicīgi līdz minimumam samazinot stacijas kaitīgos izmešus. Turklāt tā darbināšanai tiks izmantota tikai dabasgāze.


OGRES ĢIMNĀZIJAS RENOVĀCIJA

OGRES ĢIMNĀZIJAS RENOVĀCIJA

SIA „Latvijas Energoceltnieks” renovācijas darbus uzsāka 2011. gada maijā un pabeidza tos 2011. gada 26. augustā. Ogres Valsts ģimnāzijas ēkas renovācija tika veikta projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana Ogres novada pašvaldības ēkās 2” ietvaros, piesaistot Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI) programmas līdzekļus. Projekta laikā tika nomainīti logi, kā arī veikti fasāžu un jumta siltināšanas darbi.

ZEMGALES OLIMPISKĀ CENTRA BŪVNIECĪBA

ZEMGALES OLIMPISKĀ CENTRA BŪVNIECĪBA

SIA "Latvijas Energoceltnieks" 2010.gada septembra mēnesī noslēdza Zemgales Olimpiskā centra būvniecību. Jaunais Zemgales Olimpiskais centrs ir nozīmīgs ieguvums Zemgales aktīvās sporta dzīves izaugsmē. Starptautiska līmeņa prasībām atbilstošais multifunkcionālais sporta komplekss ir viens no mūsdienīgākajiem sporta centriem Latvijā un dos ne tikai jaunas treniņu iespējas reģiona sporta klubiem un jauniešiem, bet arī būs vieta valsts un starptautiska mēroga sacensībām.

AKMENS TILTA REKONSTRUKCIJA RĪGĀ

AKMENS TILTA REKONSTRUKCIJA RĪGĀ

SIA „Latvijas Energoceltnieks” (Būvkompānija LEC) pēc Rīgas pašvaldības aģentūras „Rīgas gaisma” pasūtījuma veica avārijas stāvoklī esošo Akmens tilta astoņu dekoratīvo apgaismes balstu rekonstrukciju. Esošie Akmens tilta dekoratīvā apgaismojuma balsti ir piecdesmit gadus veci un vairs neatbilst drošas lietošanas prasībām, tādēļ rekonstrukcija paredzēja to pilnīgu nomaiņu. Lai saglabātu Akmens tilta vēsturisko arhitektonisko veidolu, jaunie apgaismojuma balsti un gaismekļi tika izgatavoti vizuāli identiski esošajiem, taču atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām. Līdz ar rekonstrukciju tika atjaunota arī to funkcionālā nozīme un tie no jauna diennakts tumšajā laikā izgaismos Akmens tiltu.

DZINTARU SKATU TORNIS JŪRMALĀ

DZINTARU SKATU TORNIS JŪRMALĀ

Projekta ietvaros kompānija veica torņa pamatu izbūvi, konstrukciju izgatavošanu un montāžu. Dzintaru skatu torņa projekta autors ir projektēšanas birojs „Arhis”. Torņa metālu konstrukciju apdarē izmantoti speciāli apstrādāti priedes koka režģi, nodrošinot vizuāla veidola atbilstību ainavai.
Skatu tornī 33,5m augstumā atrodas speciāla lielā skatu platforma, savukārt visā torņa augstumā kopskaitā izvietotas 12 platformas, paverot skatu visos virzienos. Jaunais Dzintaru skatu tornis kopumā sasniedz 36m augstumu.