Autors: Dmitrijs Anisko, SIA Latvijas Energoceltnieks projektu vadītājs

Energobūvniecība pēdējos gados attīstās īpaši strauji. Pieaug pieprasījums pēc jaunas infrastruktūras, enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un dažādām enerģijas tehnoloģijām. Tomēr, lai arī tehnoloģijas kļūst arvien modernākas, pati nozare joprojām lielā mērā balstās uz cilvēku darbu objektos, praktisko pieredzi un spēju pielāgoties pārmaiņām. Tehnoloģijas ir tikai daļa no enerģētikas projektu īstenošanas, līdzās tām jāņem vērā arī organizatoriskie, sociālie un ekonomiskie aspekti.

Nozares specifika

Ja skatās tikai no būvniecības puses, lai cik neticami tas izklausītos, energoprojekti bieži vien nav tie paši sarežģītākie. Materiāli un tehnoloģijas daudzos gadījumos ir salīdzinoši vienkārši un būvdarbu process pats par sevi nemaz nav tik ļoti komplicēts. Sarežģītākā daļa parasti ir enerģētikas sistēmas – iekārtas, to darbības principi un prasības, ko tās uzliek būvniecības procesam.

Tieši enerģētikas tehnoloģijas nosaka projekta prasības un tāpēc šajā nozarē ir tik liels pieprasījums pēc speciālistiem. Projektu vadība šādos objektos ir inženierijas, finanšu kontroles un sociālo procesu vadības apvienojums. Inženierija ir svarīga, taču tā nav vienīgā būtiskā – ļoti nozīmīga ir arī komandas pieredze un sadarbība starp dažādu jomu speciālistiem.

Enerģētikas profesionāļi

Nozares profesionāļu vidējais vecums joprojām ir salīdzinoši augsts. Projektu īstenošanā pieredzējušu profesionāļu zināšanas nenoliedzami ir ļoti nozīmīgas, taču tas, ka jaunie speciālisti šajā jomā ienāk salīdzinoši maz un lēni, ir problēma. Darbs energobūvniecībā prasa ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktisku pieredzi, kas, pilnīgi loģiski, veidojas ilgākā laikā. Tāpēc rodas paradoksāla situācija – nozare meklē jaunus cilvēkus, bet vienlaikus no viņiem sagaida arī pieredzes bagāžu.

Paredzu, ka nākotnē energobūvniecībā varētu izveidoties trīs galvenās speciālistu grupas. Vispirms jāmin projektu vadītājus, kuri vada projektus, pārzina lietvedību, dokumentāciju. Otri – tehnoloģiju speciālisti, kuri saprot, kā darbojas iekārtas un spēj risināt tehniskas problēmas. Savukārt trešā grupa – projektu smadzenes – būs programmatūras inženieri, kuri strādā ar vadības sistēmām un mākslīgo intelektu (MI). Vienam cilvēkam visas šīs jomas vienlaikus pārzināt būs ļoti grūti vai pat neiespējami.

Tehnoloģiju attīstība

Energobūvniecībā pēdējā laikā novērojama jauna tendence, proti, arvien biežāk parādās iekārtas, kas darbojas pēc tā sauktā plug-and-play principa. Tas nozīmē, ka iekārtas tiek piegādātas jau gandrīz gatavas lietošanai – tās nepieciešams tikai pieslēgt. Šī principa ideja ir diezgan vienkārša. Parasts patērētājs, līdzīgi kā iegādājoties jaunu telefonu vai tējkannu, nepēta, kas atrodas iekārtas iekšpusē, bet vienkārši pieslēdz to un sāk lietot. Šāda pieeja pakāpeniski maina arī speciālistu lomu projektos.

Enerģijas tehnoloģijas var iedalīt divās grupās – tās, kas tuvākajos gados kļūs plaši izmantotas, un tās, kas vēl atrodas attīstības stadijā. Daudzas no nākotnes tehnoloģijām patiesībā nav pilnīgi jaunas. Bieži vien tās ir esošo tehnoloģiju integrācija citās struktūrās vai vidēs. Piemēram, saules paneļi varētu tikt integrēti automašīnu jumtos vai pat logu stiklos, kā arī ēku fasādēs.

Liela uzmanība tiek pievērsta arī enerģijas uzglabāšanai. Par vienu no veidiem, kā uzkrāt enerģiju ilgākā laika periodā, var kļūt ūdeņradis, kur pamatdoma ir uzglabāt enerģiju atomu līmenī un pēc tam to atkal izmantot. Tiek attīstītas arī ūdeņraža baterijas, kas teorētiski varētu būt efektīvākas par litija baterijām, lai gan to ieviešana sākotnēji būs dārga.

Kodolsintēzes potenciāls

Vēl viena perspektīva tehnoloģija ir kodolsintēze. Atšķirībā no pašreizējām atomelektrostacijām, kur tiek izmantota kodolskaldīšana, kodolsintēzē notiek pretējais process – kodolu saplūšana. Starptautiskajā projektā ITER[1] mēģina izveidot drošu un praktiski izmantojamu kodolsintēzes reakciju. Ja šī tehnoloģija nākotnē kļūs komerciāli izmantojama, tā varētu nodrošināt ļoti lielu enerģijas daudzumu ar salīdzinoši nelielu resursu patēriņu. Tomēr šādu tehnoloģiju attīstība prasa ilgus gadus un ļoti lielas investīcijas.

MI energobūvniecībā

Kā jebkurā citā nozarē, arī energobūvniecībā MI arvien biežāk tiek uzskatīts par vērtīgu rīku, kas palīdz paātrināt un optimizēt procesus, it īpaši darbietilpīgos uzdevumos, piemēram, datu analīzē un aprēķinos. Tā spēja strādāt ar lielu datu apjomu un piedāvāt risinājumus īsā laikā patiešām atvieglo speciālistu darbu un ļauj koncentrēties uz stratēģiskākām un radošākām darbībām. Taču tajā pašā laikā pastāv vērā ņemamas bažas par pārmērīgu paļaušanos uz MI. Ja speciālisti pārāk daudz tam uzticas, pastāv risks, ka viņu pašu prasmes un spēja kritiski izvērtēt rezultātus samazināsies. Ja MI radītie risinājumi tiek pieņemti bez rūpīgas pārbaudes, tas var radīt nopietnas problēmas. Piemēram, kļūdas tādās svarīgās sistēmās kā enerģijas tīklos, var būt ļoti bīstamas.

Šī problēma ir arī atbildības jautājums. Ja MI pieļauj kļūdu, rodas jautājums, kurš ir atbildīgs? Energobūvniecību var salīdzināt ar asinsvadiem – cik droši jūs justos, ja ārsts pilnībā paļautos uz MI, nevis uz savām zināšanām un pieredzi? Līdzīgi arī enerģētikā nepieciešama cilvēka klātbūtne un kritiska pārbaude, lai nodrošinātu sistēmu drošību.

Reāls piemērs šai problēmai ir incidents Igaunijā, kur bateriju parka palaišana izraisīja elektroenerģijas padeves pārtraukumu teju pusvalstij. Tas kārtējo reizi apliecināja, ka nepieciešams rūpīgi izvērtēt tehnoloģiju ietekmi uz tīklu, un nepaļauties tikai uz MI risinājumiem. Jā, MI nenoliedzami ir labs palīgs, taču, to izmantojot, nedrīkst aizmirst par piesardzību, atbildību un cilvēka uzraudzību.

Elektroenerģijas izmaksas

Jauno tehnoloģiju attīstība nākotnē var samazināt enerģijas ražošanas izmaksas. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka elektrība patērētājiem kļūs ievērojami lētāka. Zaļā enerģija un elektrotransporta attīstība arī nav bez izmaksām. Ražošana, loģistika un resursi joprojām prasa vērā ņemamus ieguldījumus un šīs izmaksas bieži sedz gala patērētājs. Tāpēc enerģētikas attīstība vienmēr būs saistīta ne tikai ar tehnoloģiju progresu, bet arī ar ekonomiskajiem un sociālajiem faktoriem, kas ietekmē enerģijas cenu un infrastruktūras attīstību.

Strādnieku loma energobūvniecībā

Neraugoties uz tehnoloģiju attīstību, energobūvniecībā joprojām ļoti liela nozīme ir fiziskajam darbam. Bez cilvēkiem objektos tehnoloģijas vienkārši nestrādā.  Energobūvniecībā fiziskā darba veicēji – operatori, montētāji un būvnieki – ir projekta pamats. Viņu precizitāte, pieredze un profesionalitāte nodrošina, lai projekts noritētu gludi un tehnoloģiski sarežģītas situācijas tiktu atrisinātas. Tieši šie darbinieki bieži vien padara projektu veiksmīgu, jo, pat ja modernās tehnoloģijas un MI palīdz optimizēt procesus, bez cilvēkiem objektos kabelis pats neiegulsies. Tāpēc ir svarīgi novērtēt un motivēt strādniekus. Ja cilvēki nejūtas novērtēti, projekta kvalitāte var kristies.

Enerģētiskā drošība Latvijā

Latvijas enerģētiskā drošība un neatkarība šobrīd ir ļoti augstā līmenī, galvenokārt pateicoties esošajām hidro un termoelektrostacijām, kas ražošanas jaudas nodrošina pietiekamā līmenī. Šī infrastruktūra ļauj valstij pilnībā segt ikdienas enerģijas vajadzības, neradot deficītu, un nodrošina stabilu un drošu elektroapgādi.

Latvijas spēja darboties patstāvīgi, atslēdzoties no kopējā Krievijas enerģētikas tīkla, ir uzmanības vērta. Galvenais izaicinājums šādā situācijā ir frekvences stabilitātes nodrošināšana. Latvijas speciālisti ar to tiek galā veiksmīgi. Tas apliecina, ka valsts spēj uzturēt drošu un stabilu elektroapgādi pat ārkārtas apstākļos.

Mūsdienās nevar nepieminēt arī kiberdrošības nozīmi, īpaši jaunajās enerģētikas sistēmās, kurās plaši tiek izmantoti IT risinājumi. Aizsargājot informāciju un novēršot neatļautu piekļuvi, Latvija stiprina savu enerģētisko drošību. Simulācijas un speciālistu apmācības ir īpaši novērtējamas, jo tās sagatavo sistēmu un cilvēkus reaģēšanai potenciālās krīzes situācijās.

[1] Pasaulē lielākais eksperimentālais kodolsintēzes projekts – “International Thermonuclear Experimental Reactor” jeb ITER