Kopš Otrā pasaules kara ir pagājuši jau vairāk nekā 80 gadi, taču tā sekas joprojām jūtamas būvniecības nozarē Vācijā. Kara laikā plaši izmantotās aviācijas bombardēšanas dēļ zemē joprojām var atrasties un arī atrodas kara laika atstātais mantojums – nesprāgušas aviācijas bumbas, mīnas un citi sprādzienbīstami priekšmeti.

Diemžēl Vācijas pieredze ir traģiska – 2021. gadā urbšanas darbu laikā pie Donnersbergerbrücke dzelzceļa mezgla Minhenē eksplodēja aptuveni 250 kg smaga Otrā pasaules kara aviācijas bumba.[1] Negadījumā tika ievainoti četri cilvēki, no kuriem viens guva smagus ievainojumus. Uz laiku tika pārtraukta dzelzceļa satiksme. Līdzīga traģēdija notika 2014. gada janvārī Euskirhenē, kur nesprāgušas Otrā pasaules kara munīcijas eksplozijā gāja bojā ekskavatora vadītājs un tika ievainoti vēl 13 cilvēki.[2]

Arī mēs, Latvijas Energoceltnieks, esam saskārušies ar šo risku, pāris gadījumos atklājot aizdomīgus, potenciāli sprādzienbīstamus priekšmetus. Viens no piemēriem ir darbi Hamburgā, kur dzīvojamā rajona ielā tika konstatētas munīcijas atliekas. Darbi attiecīgajā vietā tika apturēti, teritorija norobežota un izsaukti atbildīgie dienesti. Šajā gadījumā tuvumā jau atradās speciālists, jo teritorija iepriekš bija identificēta kā vieta ar iespējamu, lai gan salīdzinoši nelielu, apdraudējumu. Arī Meklenburgā-Priekšpomerānijā Ludvigslustes apkārtnē būvniecības darbu laikā bija nepieciešama specializētu ekspertu iesaiste. Teritorijās, kurās bija zināms iespējamais apdraudējums, eksperti veica rūpīgu grunts pārbaudi un rakšanu, pirms varējām turpināt būvniecības darbus.

Protams, pēckara gadu desmitos ir veikti gana plaši teritoriju izpētes un munīcijas neitralizēšanas darbi, tomēr pat tad nav iespējams droši garantēt, ka visas potenciāli bīstamās vietas ir pilnībā apzinātas un apsekotas. Tāpēc, veicot jebkādus zemes rakšanas un urbšanas darbus, tostarp pazemes telekomunikāciju izbūvi, kara laikā nesprāgusi munīcija joprojām definējama ar augsta riska potenciālu.

Riska izvērtēšana sākas projektēšanas posmā

Pirms sākt plānot būvdarbu veikšanu, svarīgi jau projektēšanas posmā noskaidrot, vai konkrētajā teritorijā varētu atrasties nesprāgusi munīcija. Lai to izdarītu, tiek analizētas vēsturiskās aerofotogrāfijas un citi arhīvu materiāli, kas palīdz identificēt iespējamās bombardēšanas vietas. Pēc vēsturisko datu izvērtēšanas tiek noteikts, vai nepieciešama detalizētāka izpēte un teritorijas pārbaude.

Vēsturisko aerofotogrāfiju analīze ir īpaši nozīmīga vietās, kur redzamas agrākas bombardēšanas pēdas vai krāteri, jo tad var pastāvēt iespēja, ka zemē joprojām atrodas sprādzienbīstami priekšmeti. Pat tad, ja ir atrastas tikai munīcijas atliekas, tas var liecināt par agrāku karadarbību un nepieciešamību rūpīgāk izvērtēt apkārtējo teritoriju.

Ja uzņēmums pats izstrādā būvniecības projektu, tam jānodrošina nepieciešamā izpēte, piesaistot specializētus uzņēmumus. Savukārt, ja uzņēmums darbojas kā būvnieks un projektu ir izstrādājis cits uzņēmums, tam pirms darbu sākšanas jāsaņem informācija par zināmajiem riskiem un nepieciešamajiem drošības pasākumiem.

Kā notiek darbi paaugstināta riska teritorijās?

Uzraudzības iesaistes līmenis ir atkarīgs no teritorijas bīstamības pakāpes. Teritorijās ar zemu bīstamību, pietiek ar speciālista klātbūtni un rakšanas darbus var veikt būvnieks. Taču, ja teritorijā pastāv aizdomas par nesprāgušu munīciju, darbu organizēšanā jāiesaista kvalificēti munīcijas meklēšanas un likvidēšanas speciālisti, kuri grunti noņem pakāpeniski pa slāņiem. Pirms nākamā slāņa noņemšanas attiecīgā grunts un būvbedres virsmas tiek pārbaudītas ar piemērotām meklēšanas iekārtām. Darbus var turpināt tikai pēc atbildīgā speciālista atļaujas, ievērojot noteiktās drošības prasības.

Atsevišķās situācijās, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu, būvniecības tehnikai var būt nepieciešams papildu aizsargaprīkojums, piemēram, pastiprināts aizsargstiklojums vai tērauda konstrukciju aizsargelementi.

Ietekme uz termiņiem un izmaksām

Specializētu ekspertu piesaiste, rūpīga teritorijas pārbaude, uzraudzība un nepieciešamības gadījumā arī tehnikas pielāgošana – tās visas ir papildu izmaksas un ilgāki izpildes termiņi. Darba produktivitāte speciālista uzraudzībā samazinās par 50%, ja speciālisti veic arī grunts zondēšanu un rakšanu – tad par 90%.

Lai gan šie pasākumi var palēnināt būvniecību un palielināt izmaksas, prioritāte vienmēr ir un būs cilvēku drošība.

Cilvēku drošība – galvenā prioritāte ikvienā projektā

Lai gan darbi teritorijās ar iespējamu nesprāgušas munīcijas apdraudējumu var prasīt vairāk laika, papildu resursus un rūpīgāku plānošanu, šādos apstākļos nav pieļaujami nekādi kompromisi attiecībā uz drošību. Mūsu absolūtā prioritāte vienmēr un visur ir bijusi cilvēku drošība – gan mūsu darbinieku, gan apkārtējo iedzīvotāju. Tāpēc ikviena aizdomīga atraduma gadījumā darbu apturēšana, teritorijas norobežošana un atbildīgo speciālistu iesaiste ir neatņemama mūsu darba prakses daļa.

Autors: Kaspars Reinholds, Latvijas Energoceltnieks Telekomunikāciju tīkla departamenta direktors
[1] Vier Verletzte nach Explosion
[2] Nordrhein-Westfalen: Blindgänger explodiert in Euskirchen – ein Toter | DIE ZEIT

Attēlam ir ilustratīva nozīme