Aizvadītajā svētdienā, 27. aprīlī, vairāki mūsu kolēģi – patiesi velo entuziasti – piedalījās Latvijas valsts mežu kalnu divriteņu maratona 1. posma sacensībās Valmiera – Cēsis. Katram no viņiem bija ne vien savi izaicinājumi, bet arī spēcīga apņemšanās sasniegt labus rezultātus un galu galā – spilgtas, bet galvenais pozitīvas emocijas.

Šajā posmā LEC komandu pārstāvēja Zintis Šaicāns, Jānis Jablovskis, Evisa Katrīna Krumholca, Māra Kukoja, Viktors Borisovskis, Benita Kusiņa, Mārīte Jankovska, Varis Vekters, Jekaterīna Gorbunova, Rihards Kalniņš, Kaspars Reinholds, Kitija Jansone, Alans Bircs un Ivans Fiļipovs. Komandu rezultātos Lielbāta maratona distancē LEC komandai ir 32. vieta no 126!

Kolēģi netur sveci zem pūra un jautāti padalīties ar saviem iespaidiem, to labprāt arī dara. Nu arī mums ir iespēja ieskatīties sacensību aizkulisēs un uzzināt, kā mūsu sportiskajiem kolēģiem veicās, kā viņi jutās trasē un kā vērtē savu sniegumu.

Ivans Fiļipovs norāda, ka viņš sacensībām gatavojās, trenējoties kopā ar kolēģiem un piedaloties kopējos izbraucienos. “Fiziski sākumā pietrūka un bija jārāda labāki rezultāti. Emocionāli jutos kā jau sacensībās – adrenalīns dara savu, taču arī cīņas spars bija pamodies,” stāsta Ivans. Viņš savus rezultātus vērtē piesardzīgi, norādot, ka jāturpina intensīvāk trenēties. Ivans uzsver, ka LEC komandas līmenī neko labāku vēlēties nevarēja, taču vienlaikus arī atzīst, ka sacensties ar Viktoru Borisovski šobrīd ir ļoti grūti. “Viktors šobrīd vienkārši nav sasniedzams,” smejoties piebilst kolēģis.

Un ko par savu sniegumu domā pats Viktors Borisovkis? Viņš stāsta, ka šīm sacensībām īpaši negatavojās, jo trenējās cita mērķa sasniegšanai, tomēr atrada laiku, lai iepriekš ar kolēģiem iepazītos ar trasi. Savukārt taujāts par to, kā veicās trasē, viņš atbild: “Trasē gāja ātri. Enerģijas pietika un motivācijas netrūka.” Viņš piebilst, ka, iebraucot finišā, bija sajūta, ka ātrāku rezultātu viņš vairs nevarēja sasniegt. “Tas arī ir galvenais,” viņš uzsver. Viktors arī atzīst, ka ir priecīgs par kolēģu sasniegumiem un to, ka viņiem šīs sacensības ir raisījušas pozitīvas emocijas.

Mārīte Jankovska šosezon nevarēja veltīt daudz laika treniņiem, atzīstot, ka līdz ar to sagatavošanās nebija ideāla. “Biju nedaudz apslimusi, tad bija auksti, un pēc tam atkal nejutos labi. Tomēr, neskatoties uz to, divas reizes izbraucu pa Biķernieku mežu, lai saprastu, kas man sagaida trasē,” stāsta Mārīte. Viņa atzīst, ka fiziski joprojām ir jāturpina strādāt pie izturības, jo kalni bija izaicinājums, taču emocionāli viņa jutās ļoti labi. “Uzskatu, ka, ņemot vērā manu gatavošanos vai drīzāk ne-gatavošanos, gāja ļoti, ļoti labi. Esmu priecīga par rezultātu un to, kā nobraucu. Kā arī, ņemot vērā, ka startējām pašas pēdējās no bara, principā arī kādu apdzinu!” stāsta Mārīte. Noslēgumā viņa aicina visus piedalīties Siguldas sacensībās: “Aiziet Siguldā!!!”

Savukārt Jekaterina Gorbunova teic, ka sacensībām gatavojusies, labi izguļoties un izvēloties minimālas, bet sātīgas brokastis. “Tieši pirms starta kopā ar kolēģiem ieēdām gardās kanēļmaizītes – šķiet, tieši tas man deva papildu enerģiju, jo spēka pietika visam braucienam,” stāsta Jekaterina.
Kolēģe atklāj, ka šī bijusi viņas pirmā pieredze šāda veida trasē: “Bija izaicinoši, spraigi un ļoti interesanti. Fiziski tas prasīja enerģiju, bet emocionāli jutos pacilāta.”
Jautāta, kā vērtē savu sniegumu, Jekaterina atbild: “Savu sniegumu vērtēju atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai un emocijām tajā brīdī – kopumā esmu apmierināta. Noteikti ir dažas lietas, ko uzlabošu nākamajiem posmiem.”

Tāpat Jekaterinai ir ideja, ko varētu īstenot uz nākamajiem posmiem, proti, nākamajiem posmiem visi varētu iegādāties vienotas krāsas ķiveres, piemēram, melnas vai oranžas ar LEC logo. “Tas palīdzētu trasē mūs vieglāk atpazīt un stiprinātu LEC komandas garu,” ir pārliecināta Jekaterina.

Vēlam arī turpmākajos sacensību posmos sasniegt izcilus rezultātus, saglabājot ne vien sacensību garu, bet arī komandas vienotību un pozitīvu attieksmi.