Autors: luxtechadmin

Kopumā “Latvijas Energoceltnieks” veica ADSS optiskās izbūves darbus šāda garuma EPL:

110 kV GL Nr.151 Tume – Brocēni – 13,250 km

110 kV GL Nr.155 Brocēni – Rudbārži – 2,359 km

330 kV GL Nr. 323 Brocēni – Grobiņa – 2,160 km

Projekta ietvaros “Latvijas Energoceltnieks” veic pilna tehniskā risinājuma izstrādi, kurā tika ietverta:

• Zemes īpašnieku informēšana par plānotiem darbiem;
• Atslēgumu organizēšana 330/110 kV tīklā, un nepieciešamības gadījumā zemāka sprieguma līnijās, lai veiktu ADSS optiskā kabeļa montāžas darbus;
• 110 kV dzelsbetona balstu nostiprināšana ar papildus atsaitēm, lai dzelsbetona starpabalsti darbotos kā enkurbalsta tipa balsti ADSS kabeļa nostiprināšanai;
• Pēc montāžas darbiem ADSS optiskā kabeļa nostiprināšanas darbi enkurbalstos un starpbalstos;
• Starp 110 kV gaisvadu līnijām Nr. 151  Tume – Brocēni, Nr. 155 Brocēni – Rudbārži un 330 kV gaisvadu līnijas Nr. 323 Brocēni – Grobiņa zemes optiskā kabeļa izbūve un nostiprināšana par balstu konstrukcijām;
• Savienojuma uzmavu montāžas darbi;
• Gala uzmavu montāžas darbi apakšstacijas vadības telpā sakaru iekārtās.

Papildus veicamajiem darbiem “Latvijas Energoceltniekam” bija jānodrošina arī iespējami piebraucamo ceļu saskaņošana un atrašana, vienojoties ar valsts institūcijām, privātajiem zemes īpašniekiem un juridiskajiem zemes īpašniekiem. Saskaņošana bija nepieciešama, jo 110 kV elektropārvades līnijas lielākoties nav būvētas gar ceļiem vai piebraucamām vietām, bet tieši pretēji – lauku, mežu masīviem, pārpurvotām vietām u.c. vietām, uz kurām ir apgrūtināta piekļuves vieta.

Projekta nepieciešamība bija pamatojama ar to, ka esošie 330 kV dzelzsbetona balsti bija tehniski novecojuši, un minēto EPL līniju posmus nepieciešams rekonstruēt šī brīža normatīvo aktu prasībām.

Projekta ietvaros SIA “Latvijas Energoceltnieks” veic pilna tehniskā risinājuma izstrādi, tajā ietverot:

• Nomaināmo balstu izvietošanu pa trasi, vienlaikus meklējot arī labāko risinājumu tam, lai privāto zemju īpašniekiem nerastos pretenzijas un izpildāmie darbi būtu ekonomiski izdevīgi;
• Balstiem paredzot jaunu armatūru, izolatorus un vibrācijas slāpētājus;
• Balstiem paredzot izolatoru dubultsējumu uzstādīšanu pret galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem autoceļiem;
• Šķērsojumā ar Valsts galvenajiem autoceļiem (A) paredzot enkurbalsta tipa balstu;
• Jaunajiem balstiem paredzot zemējumu ietaišu izveidi;
• Balstiem paredzot nostiprināšanu dažāda veida gruntīs.

Tehniskā risinājuma izstrāde tika uzsākta tiklīdz tika noslēgta līguma vienošanās, savukārt darbi tika uzsākti septembrī un ir paredzēts, ka tie turpināsies līdz decembra vidum. Darbu izpilde ir jāveic noteiktā laikā, kad 330 kV EPL ir atslēgta no sprieguma. Lai projektu realizētu līdz noteiktajam termiņam, noteiktos elektropārvades gaisvadu līnijas atslēgumos darbu procesā tiek pieņemti operatīvi lēmumi, kā arī atrisinātas dažādas nestandarta problēmas.

SIA “Latvijas Energoceltnieks” darbojas, kā projektētājs un izbūvētājs vienlaicīgi, un līdz ar to var sniegt klientam labākos risinājumus un inovācijas, kas ne vien krietni uzlabo izpildāmo darbu kvalitāti, bet arī izbūves risinājumus.

Pirmie būvniecības darbi pie projekta tika uzsākti šī gada jūlijā, kuru laikā tiek veikta sakaru kanalizācijas izbūve, tiek realizēta sakaru kameru montāža, kā arī noris optiskā kabeļa iepūšanas un montāžas darbi. Optiskā kabeļa infrastruktūras ierīkošanas darbi tiek veikti Latgalē, Rēzeknes apkārtnē – posmā no Naudaskalna līdz Gaigalavai, pa ceļam iekļaujot arī Rugājus un Lazdukalnu.

Kabeļa instalācijas darbi notiek Latvijas valsts ceļu zonā, kas ievērojami atvieglo piekļuvi un piebraukšanu objektam, kā arī tajos tiek izmantoti papildus stieņi urbšanas iekārtai, kas ļauj veikt horizontāli vadāmo urbšanu līdz 315 metriem, atvieglojot piekļuvi daudzām grūti pieejamām vietām.

 

Sestdien, 22.septembrī tika svinīgi atklāta Jelgavas jaunā tehniskās apskates stacija. Pēc stacijas atklāšanas sekoja šī gada noslēdzošais “Tehniskās apskates nakts” pasākums, kurā bezmaksas diagnostika tika veikta 304 auto. Par vakara “naglu” kļuva Jelgavas leģendas –Rafiņa, kas tika saražots 18 tūkstošos eksemplāru un raksturo Jelgavu kā autobūves pilsētu – tehniskā pārbaude.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis, uzrunājot klātesošos, sacīja: “Jelgavā šodien atklājam Latvijā modernāko un lielāko reģionālo tehniskās apskates staciju. Tā ir tik plaša, ka uz staciju pilnīgi noteikti varēs braukt ne tikai jelgavnieki, bet arī cilvēki no tuvākās apkaimes un novadiem. Ērta, plaša un moderna – tie ir vārdi, kas raksturo jauno staciju.”

CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš: “Beidzot pienācis tas mirklis, kad jelgavnieki var būt priecīgi, jo, lai padarītu ērtāku un pieejamāku tehniskās apskates veikšanu, Jelgavas jaunā stacija kļuvusi divreiz lielāka un tajā līdzšinējo divu tehniskās apskates līniju vietā būs četras līnijas – tas ļaus apkalpot lielāku transportlīdzekļu skaitu.”

Stacijas atklāšanā piedalījās arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš, kā arī “Auteko TUV Latvija” un “TUV Rheinland” vadība.

Pirmoreiz Jelgavā – “Tehniskās apskates nakts”

Pēc stacijas atklāšanas pirmoreiz Jelgavā un ar lielu autovadītāju interesi tika aizvadīts pasākums “Tehniskās apskates nakts”, kurā CSDD ne tikai piedāvāja veikt bezmaksas auto diagnostiku, bet arī iespēju plašākam interesentu skaitam pārliecināties par jaunās stacijas ērtumu un plašumu klātienē.

Kaut arī diena bija iesākusies lietaina, tomēr, laikam ejot, laika apstākļi ar katru stundu sāka uzlaboties. Sākoties pasākumam, lietus bija pilnībā mitējies, kas cilvēkiem ļāva pilnvērtīgi baudīt “Tehniskās apskates nakti”. Speciālisti šī gada vienīgajā Zemgales “Tehniskās apskates naktī” pārbaudīja 304 auto un atklāja lielākus vai mazākus bojājumus 71% transportlīdzekļu. Jelgavnieku lielo interesi par pasākumu raksturo arī tas, ka 71 autovadītājs bija devies uz “Tehniskās apskates nakti”, lai veiktu auto tehnisko apskati.

Visbiežāk bojājumi bija saistīti ar bremžu un balstiekārtas sistēmām, kā arī neatbilstošām gaismām. Vecākais auto, kas ieripoja uz bezmaksas auto diagnostiku, bija 1971.gada Žigulītis, savukārt pasākuma vidējais auto vecums bija 16 gadi.

(Materiāls ņemts no csdd.lv publikācijas)

Ēkā izvietotas trīs galvenās telpu grupas:

1. Biroja telpu grupa – darba telpas ar konferenču zāli, vadītāja darba telpu, WC, dušas telpu, tehniskajām telpām un garāžu
2. Publiski pieejamā telpu grupa – WC apmeklētājiem un WC apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, ģērbtuves un dušas telpas
3. Nomas telpu grupa – Nomas telpa ar palīgtelpām un WC

Veicamie darbi:

• Monolītā dzelzsbetona pamatu, sienu un pārseguma betonēšana
• Ekspluatējamā jumta izbūve, ļaujot jumtu izmantot gan kā skatu platformu apmeklētājiem, gan kā tiesnešu un glābēju platformu
• HPL plātņu un stiklotās fasādes izbūve
• Iekšējie apdares darbi – flīzēšana, krāsošana, HPL plātņu montāža
• Iekšējo un ārējo inženiertīklu izbūve – elektrība, vājstrāvas, kanalizācija, ūdensvads, apkure, ventilācija
• Teritorijas labiekārtošana – pieguļoša betona un koka dēļu terases, daudzlīmeņu sēd zona, betona pontonu un koka pāļu  laipas ezerā, bruģēti celiņi, kā arī apzaļumošana

Kopumā 330kV augstsprieguma elektrolīnijas Ventspils – Tume – Imanta būvniecība ir uzsākta Dundagas, Talsu, Kandavas un Tukuma novados, bet pārējā trasē turpinās detalizēta būvprojekta izstrāde un saskaņošana. Visi darbi projekta ietvaros ir jāpabeidz 2019.gadā, kopējais 330kV līnijas garums ir 214,3 kilometri, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

SIA “Latvijas Energoceltnieks” posmā no Ventspils līdz Valdemārpils nozarei uz trases darbojas un strādā dotajā brīdī aptuveni 100 cilvēki. Tiek veikti tādi darbi kā trases sagatavošana, ģeoloģiskā izpēte balstu atrašanās vietās, inženierģeodēziskie darbi, pamatu izbūve balstiem, balstu metālkonstrukciju montāža, zemsprieguma un vidējā sprieguma šķērsojošo gaisvadu līniju pārlikšana zemē u.c. darbi.

LEC posmi:

Trases garums posmā Dundaga – Valdemārpils nozare – 18,7 km (54 balsti)
Trases garums posmā Ventspils – Dundaga – 48,5 km (139 balsti)
Trases garums posmā Talsi – Kandava – 23,9 km (75 balsti)
Trases garums posmā Lielupes pāreja 330kV – 3,3 km (11 balsti)
Trases garums Dzintaru ievadā – 1,0 km (4 balsti)
Trase garums posmā Priedaine – Imanta 330kV – 10,5 km (37 balsti)
Kopējais LEC apjoms – 105,9 km (320 balsti)

Plašāka informācija ir pieejama un skatāma zemāk norādītajā linkā no 27. jūlija reportāžas:

https://www.youtube.com/watch?v=eAwiBDH16cs

Savā uzrunā klātesošajiem Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš pateicās SIA “Latvijas Energoceltnieks” par veiksmīgo sadarbību projekta īstenošanā, uzsverot, ka būvnieks ir veiksmes atslēga, risinot arī aktuālus, ar būvniecību saistītus jautājumus. “Šis projekts ir īpašs ar to, ka mēs šeit būvējam bērniem. Šī ir svēta vieta, kur Ikšķiles novada bērni iegūs savu izglītību.”

Pašvaldības izpilddirektors Juris Rudens atzina, ka darbs skolas piebūvē norit kvalitatīvi un profesionāli, visi aktuālie jautājumi tiek operatīvi risināti. Arī SIA “Latvijas Energoceltnieks” valdes priekšsēdētājs Didzis Vītols uzsvēra: “[..] par rezultātu varam priecāties, jo uzvilkts vainags. Bet turpinājumā- uzņēmuma vārdā varu apsolīt, ka pašvaldība būs gandarīta par rezultātu!”

2016.gada 22.septembrī Ikšķiles novada pašvaldība noslēdza līgumu ar būvniecības uzņēmumu “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) par projekta “Ikšķiles vidusskolas pārbūve” īstenošanu, savukārt 2017.gada 13.aprīlī Ikšķiles vidusskolas jaunā sākumskolas korpusa pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Avots: Ikšķiles novads www.ikskile.lv

Divi esošie 80 m platie vārstuļa tipa aizvari tika nomainīti ar astoņiem jauniem vertikāliem aizvariem. To distances vadība tiek īstenota no Ķeguma HES2 vadības pults, kas ļauj atsevišķi regulēt katra aizvara atvērumu. Maksimālā aizvēruma stāvoklī aizvaru augšējā mala atrodas uz 33,25 m atzīmes, kas nodrošina aizsardzību pret ūdens šļakstīšanos pār tiem. Tehniskā risinājuma galvenais uzdevums, kas tika veiksmīgi atrisināts projektēšanas stadijā, bija novērst ūdens caurplūdes spējas samazinājumu, kas ir sagaidāma, četrreiz palielinot aizvaru skaitu. Rezultātā astoņu jauno aizvaru kopējā caurplūdes spēja pēc pārbūves ir 3280 m³/s. Līdzās paaugstinātai drošībai jauno aizvaru priekšrocības ir samazinātas ekspluatācijas izmaksas un iespēja darbināt tos pie īpaši zemām vides temperatūrām.

Jānis Sproģis,
SIA “Latvijas Energoceltnieks” Energobūvniecības virziena vadītājs

Mūsu uzņēmumam ir pieredze, strādājot ārvalstu enerģētikas, būvniecības un sakaru tirgū, un mēs augstu vērtējam iespēju pielietot savas zināšanas vērienīgos Latvijas enerģijas infrastruktūras atjaunošanas projektos.

Svinīgajā ceremonijā vēstījumu parakstīja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš un SIA “Latvijas Energoceltnieks” būvdarbu vadītājs Edijs Ramiņš.

Līdz ar vēstījumu nākamajām paaudzēm kapsulā tika ievietots “Ikšķiles Vēstu” izdevums, kurā publicēts raksts par Ikšķiles vidusskolas piebūves celtniecību, kā arī eiro monēta, kas rotāta ar Latvijas simbolu – tautu meitu Mildu.

Lai visiem skolēniem nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu mācību vidi, 2016.gada 22.septembrī Ikšķiles novada pašvaldība noslēdza līgumu ar būvniecības uzņēmumu “Latvijas Energoceltnieks” par projekta “Ikšķiles vidusskolas pārbūve’ īstenošanu. Projekts ir kā simboliska dāvana skolas 50 gadu jubilejā. Ikšķiles vidusskolas pārbūves darbu ietvaros tiks uzcelta jauna piebūve ar 3 stāviem sākumskolai. Jaunajā korpusā paredzēts izveidot 16 mācību telpas, mūzikas un dabas zinību kabinetu, skolotāju istabu, apvienotu ar konferenču zāli, tehniskās telpas, trenažieru zāli un pagrabstāvā – plašas garderobes.

“SIA “Latvijas Energoceltnieks” ir liels gods piedalīties šajā būvobjektā. 25 gadu pastāvēšanas laikā esam būvējuši ļoti daudz skolu dažādās Latvijas pašvaldībās, bet reti kur mēs esam sastapuši tik pretimnākošu pasūtītāju, skolas vadību un iedzīvotājus. Šī pozitīvā attieksme noteikti veicinās darbu kvalitāti. Gribētos, lai jaunajai ēkai ir ilgs mūžs, un tās  pamatos iemūrēto kapsulu ar vēstījumu neviens nekad neatrod,” sacīja būvdarbu vadītājs Edijs Ramiņš.