25. februārī Rīgā notika pirmā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta organizētā Bateriju industrijas diena, kurā zinātnieki, uzņēmēji un nozares eksperti diskutēja par bateriju tehnoloģiju attīstību, enerģijas uzkrāšanas izaicinājumiem un sadarbības iespējām starp pētniecību un industriju.
Pasākuma uzmanības centrā bija jautājumi par inovācijām litija un nātrija jonu baterijās, enerģijas efektivitātes uzlabošanu un tehnoloģiju praktisko pielietojumu dažādās nozarēs, tostarp mobilitātē un aizsardzībā – mūsdienās baterijām ir būtiska loma ne vien enerģijas uzkrāšanā un mobilitātē, bet arī aizsardzības jomā. Secināts, ka tieša bateriju ražošana Latvijā, salīdzinot ar lielajām pasaules tirgus spēlētājām, šobrīd nav reāla, tomēr ir liels potenciāls tieši inovāciju un tehnoloģiju attīstībā.
Šajā nozīmīgajā pasākumā piedalījās arī Latvijas Energoceltnieks pārstāvji, Dmitrijs Anisko un Aleksandrs Trokšs -Traško, aktīvi iesaistoties diskusijās par sadarbību starp uzņēmumiem un zinātnes institūcijām un daloties savās perspektīvās par enerģijas uzkrāšanas risinājumiem un bateriju tehnoloģiju nākotni Latvijas kontekstā. Dmitrijs atzīmēja, ka ražošanas industrija Latvijā, visticamāk, arī nevar attīstīties, lai spētu konkurēt ar Ķīnu, tāpēc jākoncentrējas tieši uz tehnoloģiju izstrādi, kas cita starpā palīdzētu arī labāk darbināt baterijas.
“Lielākais pienesums, ko vairāki uzņēmēji akcentē, ir tā intelektuālā vērtība, tās bateriju vadības sistēmas. Mūsu Latvijas mērogā “Augstsprieguma tīkls” nodrošina, lai tas augstspriegums “skraida” pa visu Latviju. “Latvenergo” to saražo, “Sadales tīkls” to sadala pa mājsaimniecībām. Lai visa tā bateriju parku darbība netraucētu mūsu esošajai sistēmai, kura strādā un kuras ražošanas jaudas pietiek, lai nodrošinātu mājsaimniecības, tā ir jākontrolē. Lai tā kontrole notiktu, jābūt attiecīgai programmatūrai, kas to visu nodrošina. Un šobrīd ir tā, ka uztaisa to parku, bet tos risinājumus ņem no ārpuses kaut kur. Mēs viņus eksportējam, kaut gan jāsaprot, ka tur nav nekā pārdabiska, ko vietējais speciālists nevarētu uztaisīt. Jautājums tieši par iniciatīvu un par ambīcijām, lai uzņēmējs to varētu izstrādāt kā produktu,” stāstīja Dmitrijs.
* Šis pasākums ir daļa no Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts īstenotā #LACISE projekta, kas tiek īstenots Šveices un Latvijas sadarbības programmas “Partnerība lietišķajos pētījumos” ietvaros saskaņā ar granta līgumu Nr. LZP/LV-CH-RESEARCH/PC2.
Foto: Mārcis Gaujenietis
