Mūsdienu darba vidē attieksme pret mākslīgo intelektu (MI) ir kļuvusi par sava veida lakmusa papīru mūsu spējai pielāgoties. Lai arī domas par MI dalās, viedoklis par to ir katram. Kamēr kāds kolēģis ChatGPT ir personificējis un puspajokam nodēvējis par “Čadu”, cits, baudot rīta kafiju, to atver kā pirmo savā internetpārlūkā. Tajā pašā laikā joprojām pastāv skeptiķu loks, kas tehnoloģijai neuztic pat visvienkāršākos uzdevumus. Lai kā arī būtu, viens ir skaidrs – MI no eksotiska eksperimenta ir kļuvis par ikdienas palīgu.

Galvenais jautājums, kas nodarbina prātus, paliek nemainīgs – vai tas spēs aizstāt cilvēku, vai arī tā loma ir pavisam cita? Lai kliedētu bažas, ir vērtīgi saprast, ka MI primārais mērķis nekad nav bijis cilvēka aizstāšana, bet gan kļūšana par mūsu atbalsta instrumentu, tādējādi ļaujot strādāt ātrāk, precīzāk un strukturētāk, īpaši procesos, kas ir vienveidīgi un monotoni.

MI potenciāls mūsu nozarē

Mūsu nozarē MI potenciāls jau šobrīd iezīmējas ļoti praktiskās un izmērāmās aprisēs. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir tikšanās laiku koordinēšana un klientu servisa automatizācija. MI spēj veikt klientu zvanus, sevi korekti prezentēt un noskaidrot specifiskas vajadzības, piemēram, nepieciešamos mērījumus būvniecības procesos, vienlaikus integrējot šo informāciju uzņēmuma kalendāros. Lai gan šāds risinājums ievērojami atslogo cilvēkresursus, tas joprojām prasa profesionālu uzraudzību, īpaši nestandarta situācijās, kur nepieciešama elastīga pieeja.
Tikpat iespaidīgs ieguvums ir MI spēja veikt vizuālo analīzi un interpretēt datus. Inženierkomunikāciju būvniecībā tas var kļūt par neaizstājamu kvalitātes kontroles rīku, salīdzinot fotogrāfijās redzamo ar iepriekš noteiktām normām, piemēram, pārbaudot tranšeju dziļumu vai platumu. Ja tiek konstatēta neatbilstība, sistēma automātiski ziņo atbildīgajai personai, kura pieņem galīgo lēmumu.
Šī sinerģija starp tehnoloģiju un cilvēku izpaužas arī apjomīgas dokumentācijas apstrādē. Cilvēkam iepirkuma nolikumu analīze vai kopsavilkumu sagatavošana var prasīt dienas, kamēr MI tas ir dažu minūšu jautājums. Pat tik šķietami vienkāršā procesā kā e-pastu rakstīšana MI palīdz saglabāt korporatīvo toni un struktūru, ļaujot cilvēkam fokusēties uz galveno – ideju un satura jēgu.

Cilvēks VS MI
Mākslīgais intelekts īpaši izceļas jomās, kurās cilvēks var kļūdīties noguruma vai neuzmanības dēļ. Monotoni uzdevumi ir MI stiprā puse, tomēr nedrīkst aizmirst, ka šī tehnoloģija nestrādā autonomi. Tā galvenokārt pilda atbalsta funkcijas – biroja darbus, datu salīdzināšanu un informācijas strukturēšanu. Ir procesi, kuros MI joprojām ir bezspēcīgs un kurus nevar aizstāt neviens algoritms. Projektu vadība, radoši izaicinājumi, fizisks darbs un problēmu risināšana, kas prasa intuīciju un gadiem uzkrātu pieredzi, paliek mūsu kompetencē. Sarunas ar piegādātājiem par izmaksām vai sarežģītu situāciju risināšana objektā joprojām balstās uz cilvēcisko faktoru, un, runājot tieši, MI tranšejas mūsu vietā neizraks.
Darba tirgus transformācija ir neizbēgama un atsevišķas rutīnas pozīcijas nākotnē varētu pārņemt automatizēti risinājumi. Tomēr šis process nav vienvirziena. Ja ar vienu roku MI “atņem” zināmus pienākumus, tad ar otru “dod”, radot jaunas iespējas un darba vietas, kuras mēs šobrīd vēl tikai sākam apjaust. Tas ir dabisks evolūcijas posms – kaut kas zūd, lai dotu vietu jaunai, efektīvākai un intelektuāli piesātinātākai nodarbei.

Kvalitāte, riski un atbildīga izmantošana
Balstoties uz pieredzi, varu apgalvot, ka MI sniegtā rezultāta kvalitāte ir tieši proporcionāla uzdevuma definēšanas precizitātei. Efektīva MI izmantošana prasa jaunu prasmju kopumu – spēju formulēt skaidrus, detalizētus un mērķtiecīgus jautājumus. Ja ievades informācija ir fragmentāra vai pavirša, rezultāts būs tikpat neprecīzs. Tāpēc tehnoloģija pati par sevi nav burvju nūjiņa. Tā ir instruments, kura efektivitāte atkarīga no lietotāja profesionalitātes.
Vienlaikus mums jāsaglabā veselīga kritika un modrība. Viena no galvenajām problēmām ir tendence pārlieku akli uzticēties MI. Rezultātu nepārbaudīšana un nekritiska paļaušanās uz algoritmu sniegtajām atbildēm var novest pie nopietnām kļūdām. Nedrīkst aizmirst arī par datu drošību – sensitīvas informācijas uzticēšana publiskām platformām bez skaidras kontroles ir risks, kuru nevaram atļauties. Turklāt MI joprojām nespēj pilnvērtīgi novērtēt tādas nianses kā balss tonis, ķermeņa valoda vai sociālais konteksts, kas ir izšķiroši faktori stratēģisku lēmumu pieņemšanā vai darbinieku atlasē. Tāpēc darbinieku izglītošana par MI ierobežojumiem ir tikpat svarīga kā pašu rīku ieviešana. Savukārt MI ieviešanas izmaksas ir atkarīgas no uzņēmuma ambīcijām. Kā personīgais asistents tas neprasa lielas investīcijas, vien laiku apguvei. Turpretim pilnīga procesu integrācija lielos uzņēmumos ir sarežģīts un resursietilpīgs uzņēmējdarbības procesu pārstrukturēšanas darbs.

Neatkarīgi no tā, kā mēs izvēlamies saukt MI – par asistentu, draugu vai sāncensi -, tā loma nākotnē tikai pieaugs. Tomēr cilvēka centrālā loma saglabāsies nemainīga. MI ir instruments, kas palīdz vairot mūsu spējas, nevis tās aizvietot. Tas nav jāuztver kā drauds mūsu darba vietām, bet gan kā iespēja atbrīvot sevi no rutīnas un veltīt laiku radošākiem, sarežģītākiem un vērtīgākiem uzdevumiem, kas sniedz gandarījumu un dzen uz priekšu visu nozari.

Autors: Kaspars Reinholds, Latvijas Energoceltnieks Telekomunikāciju departamenta direktors
*Ilustratīvs foto.